Atskats uz Comenius tikšanos Salaspilī

Havaju salās cilvēkus sveic ar brīnišķīgām ziedu vītnēm, bet Salaspilī “Comenius” dalībniekus sagaidīja ar nedaudz rudenīgākām veltēm- kastaņu krellēm un citām jaukām dāvaniņām ko skolēni taisījuši paši savām rociņām.

Īpaši daudz tika pagatavotas bitītes, jo bitīte Maija, šajā konkrētajā projektā simbolizē Latviju. Viņa ir mūsu talismans. Tieši visu dalībvalstu talismani tikai izmantoti skolas svētku noformējumā. Gaiteņu sienas rotāja viņu krāsainie attēli.
Bet tas nebija vienīgais šo dzīvnieciņu uzdevums. Ik katram talismanam ir jāpaspēj apceļot visas projektā iesaistītās skolas, tāpēc katrā dalībvalstu tikšanās reizē notiek svinīga talismanu apmaiņa.

Ceturtdien, 13. oktobrī, skolā notika īpašs koncerts. Laika apstākļu dēļ mazajiem dejotājiem savus priekšnesumus nācās rādīt skolas gaitenī, kur diemžēl ir diezgan maz vietas, bet esmu pārliecināta, ka delegātiem abas viņu dejas likās brīnišķīgas, tāpat kā dziedātāju dziedātās dziesmas.

Šī koncerta beigās arī notika iepriekšminētā apmaiņa.

Koncerta laikā mēs parādījām, kādi esam. Ko protam. Bet nākamajā dienā savās prasmēs dalījās delegāti. Katra valsts vadīja divas mācību stundas vairākām mūsu skolas klasēm. Izredzētie, bija tie, kuri jau pagājušajā gadā cītīgi piedalījās projektā, mācījās šo valstu tautasdejas, iepazina to kultūru un virtuvi. Šo klašu telpās pat iekārtoti “Comenius” stūrīši, kas veltīti kādai konkrētai valstij.

Kaut arī nodarbībās audzēkņi iemācījās dziesmiņas un vārdus dalībvalstu valodās, lielākā nodarbību daļa notika angļu valodā. Par cik projektā piedalās visa skola, no pirmās līdz divpadsmitajai klasei, izredzēto vidū bija arī mazi bērni, kuri vēl angļu valodu nepārzina, tāpēc īpašu pieredzi guva projekta “palīgi”, kas iejutās tulku ādā.

Es piedalījos stundā, kuru vadīja Čehijas pārstāvji. Toreiz vadmotīvs bija aitas. Aita ir attēlota Verovices ģerbonī. Verovice – mazs ciematiņš Čehijā, piedalās projektā. Pagājušajā gadā tur paviesojās arī vairāki mūsu skolas skolēni.

Piektā un sestā klasīte iemācījās dziesmu par aitu ar melnām acīm un spēlēja aitu ķeršanas spēli. Pat tad, kad viņi mācījās ciparu nosaukumus Čehu valodā, ciparu attēli bija uzzīmēti uz aitiņām.

Visai skolai tā bija brīnišķīga pieredze, jo šādi audzēkņi apgūst ne tikai valodas, bet arī pienākuma izjūtu, jo šeit katram ir savs darbiņš, kas jāpadara- vienalga vai tā ir dziesma, kuras vārdus jāiemācas vai maza, jauka bitīte, kuru jāuzzīmē kā dāvanu.