Kādā saulainā pavasara pēcpusdienā nonācu pie domas, ka
vēlos iepazīstināt skolēnus ar enerģisku un mērķtiecīgu cilvēku.. Pagāja
vairākas dienas, līdz es sapratu, kuru personu vēlos uzaicināt uz skolu. Kas ir
šī persona?
Stāsts iesākās 2011. gadā, kad televīzijas kanāls „TV3”
sadarbībā ar laikrakstu „Diena” un draugiem.lv rīkoja ikgadējo akciju „Latvijas
lepnums”. Vēroju svinīgo apbalvošanas ceremoniju televīzijas ekrānā un redzētie
stāsti rosināja uz pārdomām par dzīves jēgu. Īpaši atmiņā palicis 28 gadus
jaunā Māra Šlēziņa dzīvesstāsts. Rīdzinieks pārsteidza Latvijas sabiedrību ar
savām lielajām darba spējām, iegūstot cilvēku cieņu un atzinību nominācijā „Jauniešu
iedvesmotājs”.
Gāja gadi, bet mani nepameta doma, ka vēlos noorganizēt
tikšanos ar enerģisko un idejām bagāto Māri Šlēziņu. Tāpēc bija liels prieks tad, kad Latvijas Ielu vingrošanas sporta
biedrības vadītājs atsaucās manam aicinājumam atbraukt uz Salaspils 1. vidusskolu.
2015. gada 24. martā, stāvot skolēnu auditorijas priekšā, viesis pastāstīja par
saviem dzīves notikumiem, padarītajiem darbiem, nākotnes plāniem un cilvēkiem,
kuri iedvesmojuši attīstīties.
Sarunas sākumā M.Šlēziņš atzina, ka skolā grūtības sagādāja
vairāki mācību priekšmeti, bet bijušas arī tādas reizes, kad klasesbiedri
lūguši izpildīt uzdevumus ķīmijā vai fizikā, tas sagādājis lielu prieku.
Saprotams, ka ne visu cilvēks prot un zina, bet puika zināja skaidri, ka
vislielākā mīlestība ir pret vieglatlētiku. Treniņos, esot kopā ar saviem
treniņu biedriem, apjautis, ka sportam ir ļoti liela nozīme viņa dzīvē.
Bijis posms dzīvē, kad trūkusi motivācija mācīties, tādēļ
mācības atstātas novārtā. Tolaik mācību vietā izvēlējies draudzību, piekopdams
dzīvesveidu, kas pusaudzi ietekmēja negatīvi. Par laimi, apkārt bijuši cilvēki,
kuri ticējuši zēnam, ka viņš ir labs cilvēks sirds
dziļumos. Māris Šlēziņš saka „paldies” savai vieglatlētikas trenerei Regīnai
Ābeltiņai, jo viņa atbalstījusi un ticējusi jaunietim pat tad, kad citi
novērsās.
Pateicoties trenerei un apkārtējo cilvēku atbalstam, atgriezusies
motivācija mācīties un vēlēšanās doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai
pilnveidotu prasmes un zināšanas. Tomēr mērķis netika sasniegts, tāpēc dēls
esot uzklausījis vecāku padomus un izlēmis studēt Rīgas Tehniskajā
universitātē, Ceļu un tilta katedrā. Jau pēc 1. kursa uzsācis darba gaitas, lai
saprastu, kas ir ceļu būve un kā pielieto teorētiskās zināšanas praksē. Diemžēl
lielās slodzes dēļ, sportu pametis, jo bijis jāstudē un jāpelna nauda. Esot
trešajā kursā, students nodibinājis savu ceļu būves uzņēmumu. M.Šlēziņš atzīst,
ka uzņēmējdarbības pirmsākumi neesot bijuši viegli, nācies pārliecināt cilvēkus
par savām zināšanām. Viņš apciemojis vairākas pašvaldības un centies noslēgt
sadarbības līgumus. Plāns bijis veiksmīgs un sadarbība noslēgta! Turklāt
biznesā klājies ļoti labi, uzņēmējdarbības sākumā paņemtais kredīts atmaksāts
dažu mēnešu laikā. Dzīve situsi augstu vilni! Bijis patīkami ieiet veikalā un
saprast, ka spēj nopirkt to, ko vēlies, nevis to, kas sanāk.
Bet tad, ne saukts, ne aicināts sācies „Krīzes laiks”, kad
uzņēmējdarbība cietusi sakāvi, tāpēc noslēgto līgumu skaits sarucis. „Krīzes
laiks” bijis smags, jo izdevumi nav mazinājušies. Vīrietis piedzīvojis laiku,
kad ticis atslēgts telefona pieslēgums, nācies atdot arī citus īpašumus bankai.
Negaidīti piezvanījis klasesbiedrs Kaspars Zlidnis un
aicinājis pievienoties draugu pulkam, kuri nodarbojas ar vingrošanu. No sākuma
domājis, ka tas nav nopietni, ka jātrenējas ārpus telpām. Pirmajā treniņā
sapratis, ka fiziskā sagatavotība nav tāda, kā agrāk. Tāpēc sācis apmeklēt
treniņus biežāk, līdz treniņi kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Kopā ar
treniņu biedriem uzfilmējuši īsu video, par to kā notiek treniņi. Un video
ievietojuši sociālajā tīklā, kur vienas dienas laikā skatītāju skaits
sasniedzis 40 000 cilvēku. Cilvēki sāka interesēties par treniņiem,
izteica pozitīvus komentārus un tā sāka attīstīties Latvijas Ielu vingrošanas
sporta biedrības pirmsākumi.
Māris Šlēziņš novērojis, ka katram cilvēkam, kurš atnāk uz
biedrību, ir savi iemesli, motivācija, kāpēc viņš to vēlas darīt. Piemēram, vēlme
izkļūt no negatīvas vides vai vēlme būt tēvam-paraugam saviem bērniem.
Biedrību stiprinājusi apziņa, ka iegūts sabiedrības atbalsts
LNT šovā „Latvijas zelta talanti” 2010. gadā. Pie sasniegtā neapstāsies, plāni
ir lieli, daži no tiem ir sasniegti. Uzņēmīgais viesis ir piemērs tam, ka
enerģiska darbošanās un laba komanda spēj paveikt neticamo. Par komandas spēku
liecina fakts, ka 2011. gadā tika nodibināta Pasaules ielu vingrošanas
federācija. Sadarbība nodibināta arī ar ielu sporta un kultūras kustību „Getto
Games”, organizējot Vislatvijas spēka dienu.
M.Šlēziņam raksturīgas lielas darba spējas, tādēļ cilvēki
pamana un novērtē ieguldījumu sabiedrības labā. 2011. gadā Māris ieguva Eiropas
Savienības labas gribas vēstnieka balvu. Ir izveidota sadarbība ar vingrotājiem
un sadarbības partneriem Latvijā un ārpus Latvijas, organizējot Pasaules kausa
posmus. Pateicoties sportam, ir iepazītas
aptuveni 50 valstis un to kultūras.
2014.
gadā pirmoreiz biedrība saņēma valsts atbalstu sociālajam projektam „Es zinu,
tu to vari”, apvienojot jauniešus no dažādām sociālajām vidēm un aicinot
pievērsties veselīgam un aktīvam dzīvesveidam, nevis atkarību izraisošām
vielām.
Ar vienu rakstu ir par maz, lai izstāstītu visu, ko uzzinājām stundas laikā. Viens gan
ir skaidrs! Līderis ir cilvēks, kurš apzinās savas un citu cilvēku vērtības. Mūsuprāt,
Māris Šlēziņš ir līderis un ir cilvēks, kurš domā par Latvijas iedzīvotāju
labklājību.
Mēs
esam pārliecināti, ka izdosies viss iecerētais! Raksta noslēgumā vēlam, lai
piepildās trīs nākotnes plāni – ielu vingrošanu iekļaut Olimpisko spēļu sastāvā,
uzrakstīt grāmatu par ielu vingrošanu un kļūt par prezidentu!
Kā
teica Māris Šlēziņš: „Ticiet sev, dariet to, kas jums sagādā prieku. Meklējiet
un jūs atradīsiet”.
Sociālo zinātņu MK vadītāja
Evija Jansone
