Zemkopības ministrija (ZM) jau astoto reizi izsludina konkursu "Mūsu mazais pārgājiens 2014". Konkursa mērķis ir iepazīt koku kā mūsdienīgu, drošu un daudzfunkcionālu materiālu un pievērst jauniešu uzmanību koka izmantošanai dažādās celtnēs Latvijā un pasaulē. Moto: "Koks - mūsdienīgs materiāls!"
Mēs esam Salaspils 1. vidusskolas 2.c klase un mums patīk būt dabā, tādēļ ļoti priecājamies par iespēju piedalīties konkursā „Mūsu mazais pārgājiens”.
Šī konkursa dēļ mēs esam daudz staigājuši un skatījušies, kā koks tiek izmantots pašreiz, pārrunājuši un meklējuši liecības, kā tas ir noticis agrāk un sapņojuši par nākotni. Mūsu atbilde uz jautājumu, vai koks ir mūsdienīgs izejmateriāls ir vienbalsīga- JĀ! Kādēļ?
Vispirms par to meklējām grāmatās. Būvniecības un amatniecības meistari savos darbos kā nozīmīgāko uzsver to, ka koks ir dabīgs materiāls- tas neatstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, atšķirībā uz dažādiem ķīmisko savienojumu produktiem, un patiesībā tam nav izmantošanas ierobežojumu. To vislabāk ilustrē būvnieka A. Domkina teiktais, ka koks ir ļoti drošs un daudzās vietās lieliski izmantojams, bet tikai jāatceras, ka atšķirībā no citiem materiāliem tas ir “dzīvs” un kā visas dabiskas lietas savā būtībā vienreizējs. Tāpēc tam ir savs raksturs, uzvedības manieres un, protams, prasības dzīves videi.
Tas vedināja mūs nedaudz papētīt, ko nozīmē koka raksturs un uzvedība. Lūk, ko atklājām: visizturīgākais Latvijas koks ir ozols, tā koksni saturošais tanīns aizsargā pret sapūšanu, tādēļ tas bieži izmantots āra priekšmetu izgatavošanā, ir koki, kuru koksne maina krāsu gaismas iedarbībā (priede, egle); kadiķis ir ļoti veselīgs koks, tādēļ no tā koksnes gatavo sviesta nažus, medus karotes un trauku paliktņus un tam ir īpaša smarža; oša koku izmanto mēbeļu gatavošanā, kas pakļautas spēcīgiem grūdieniem, kā, piemēram, krēsli, galdi; Liepa ir mīksts koks, to viegli apstrādāt, tādēļ to izmanto grebšanai, bet no tās lūksnas var gatavot virves; vītoli un kārkli mums der grozu pīšanai; savukārt no apses gatavo sērkociņus.
Centāmies to visu ieraudzīt arī mūsu ikdienā un varam ziņot, ka atradām ļoti daudz no minētajām lietām savā apkārtnē- mūsu klasē ir koka soli, krēsli, arī plaukts. Tomēr pateikt, kāda koka materiāls izmantots, bieži vien nevar, jo priekšmeti gatavoti no skaidu plāksnes, kas glīti aplīmēta ar laminātu.
Mazliet labāka aina pavērās, kad devāmies ārā- Salaspilī soliņi ir gatavoti no koka, bērnu spēļlaukumu elementos atrodams koks. Daudzas ģimenes dzīvo koka mājās, mājasvārdu un arī veikalu plāksnes gatavotas no koka, peldvietā laipa ir koka un Salaspils Botāniskajā dārzā ir koka lapene. Pavisam daudz šī materiāla atradām, kopā ar klasi dodoties pārgājienā uz Doles salu. Tur atradām saliektu koku vecā koka ratā, koka skulptūras un zvejas rīkus, koka vēja zvanu, kas vēstīja, ka rudens jau klāt un apliecinājumu ekspozīcijā, ka koks jau izsenis ir novērtēts gan būvniecībā, gan dažādu sadzīves priekšmetu izgatavošanā. Mēs centāmies izgatavot mazus maketiņus ilustrācijai no atradumiem un ceram, ka mums izdosies nodot prieku par tiem Jums.
Mūsu pārgājiena nozīmīga atziņa ir, ka koka mūsdienība un neaizstājamība ir redzama parkos, koka kā ekosistēmas daļas būtībā. Ir iespējams izveidot saulessargus no plastmasas, sienas un pārsedzes no betona, ķieģeļiem, bet nekad zem šāda „jumta” neaugs ogas, zāle vai puķes, kā tas ir mežā. Mēs varam atdarināt koku kā aizvēja un ēnas devēju, bet aizstāt to nav iespējams.
Atsevišķa, pieminēšanas vērta lieta mūsu pētījumā saistās ar rotaļlietām. Blakus koka mašīnām, leļļu mājas mēbelēm un koka klucīšiem, ar kuriem lielākajai daļai no mums tika mācīti burti, izrādījās, ka ir arī leļļu koka kurpes, dažādi koka grabulīši, krelles. Izrādījās, ka mūsu kopējos spēļu krājumos ir šahs, dambrete, muciņas un dažādas citas koka galda spēles. Atklājām, ka kopā varam uzrīkot orķestri, jo arī mūzikas instrumentus atradām daudz: svilpes un svilpītes, tamburīns un bungas. Elza būtu devusi savu vijoli par pierādījumu mūsu atradumiem, bet viņas mamma iebilda.
Vēl koks kā izjemateriāls, kas noteikti arī turpinās būt, ir meklējams arī valodā. Mūsu klasē vien koka dotu uzvārdu ar prieku nes 4 bērni: Liepiņš, Ābeltiņš, Ozola, Ozoliņa.
Tāpat kopā nedaudz pasapņojām par to, kā to varētu izmantot nākotnē. Mēs domājam, ka koku turpinās izmantot ražošanā, jo tas ir cilvēkam un videi „draudzīgs” izejmateriāls un no tā var gatavot jebko- tikai jāatklāj īstais koks. Tomēr, raugoties nākotnē, mēs arī saprotam, ka ir svarīgi koku ne tikai izmantot, bet arī atjaunot, lai mums būtu ko elpot, lai būtu, kas pasargā no saules, lai būtu mežs, kurā ogot, lai būtu kur uzkāpt un šūpoties. Koks ir piemineklis mūsu darbam un attieksmei pret dabu.
Savus novērojumus, atziņas un sev interesantāko ar vecāku atbalstu centāmies ilustrēt ar koka palīdzību. Ceram, ka arī Jums patiks.
Ar cieņu,
Salaspils 1. vidusskolas 2.c klase un audzinātāja Agita Grigorjeva.
