Skolas blogs

24.3.15

"Kā sports izglāba dzīvi..."

Kādā saulainā pavasara pēcpusdienā nonācu pie domas, ka vēlos iepazīstināt skolēnus ar enerģisku un mērķtiecīgu cilvēku.. Pagāja vairākas dienas, līdz es sapratu, kuru personu vēlos uzaicināt uz skolu. Kas ir šī persona?
Stāsts iesākās 2011. gadā, kad televīzijas kanāls „TV3” sadarbībā ar laikrakstu „Diena” un draugiem.lv rīkoja ikgadējo akciju „Latvijas lepnums”. Vēroju svinīgo apbalvošanas ceremoniju televīzijas ekrānā un redzētie stāsti rosināja uz pārdomām par dzīves jēgu. Īpaši atmiņā palicis 28 gadus jaunā Māra Šlēziņa dzīvesstāsts. Rīdzinieks pārsteidza Latvijas sabiedrību ar savām lielajām darba spējām, iegūstot cilvēku cieņu un atzinību nominācijā „Jauniešu iedvesmotājs”.
Gāja gadi, bet mani nepameta doma, ka vēlos noorganizēt tikšanos ar  enerģisko un idejām bagāto Māri Šlēziņu. Tāpēc bija liels prieks tad, kad Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrības vadītājs atsaucās manam aicinājumam atbraukt uz Salaspils 1. vidusskolu. 2015. gada 24. martā, stāvot skolēnu auditorijas priekšā, viesis pastāstīja par saviem dzīves notikumiem, padarītajiem darbiem, nākotnes plāniem un cilvēkiem, kuri iedvesmojuši attīstīties.
Sarunas sākumā M.Šlēziņš atzina, ka skolā grūtības sagādāja vairāki mācību priekšmeti, bet bijušas arī tādas reizes, kad klasesbiedri lūguši izpildīt uzdevumus ķīmijā vai fizikā, tas sagādājis lielu prieku. Saprotams, ka ne visu cilvēks prot un zina, bet puika zināja skaidri, ka vislielākā mīlestība ir pret vieglatlētiku. Treniņos, esot kopā ar saviem treniņu biedriem, apjautis, ka sportam ir ļoti liela nozīme viņa dzīvē.
Bijis posms dzīvē, kad trūkusi motivācija mācīties, tādēļ mācības atstātas novārtā. Tolaik mācību vietā izvēlējies draudzību, piekopdams dzīvesveidu, kas pusaudzi ietekmēja negatīvi. Par laimi, apkārt bijuši cilvēki, kuri ticējuši zēnam, ka viņš ir labs cilvēks sirds dziļumos. Māris Šlēziņš saka „paldies” savai vieglatlētikas trenerei Regīnai Ābeltiņai, jo viņa atbalstījusi un ticējusi jaunietim pat tad, kad citi novērsās.
Pateicoties trenerei un apkārtējo cilvēku atbalstam, atgriezusies motivācija mācīties un vēlēšanās doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai pilnveidotu prasmes un zināšanas. Tomēr mērķis netika sasniegts, tāpēc dēls esot uzklausījis vecāku padomus un izlēmis studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, Ceļu un tilta katedrā. Jau pēc 1. kursa uzsācis darba gaitas, lai saprastu, kas ir ceļu būve un kā pielieto teorētiskās zināšanas praksē. Diemžēl lielās slodzes dēļ, sportu pametis, jo bijis jāstudē un jāpelna nauda. Esot trešajā kursā, students nodibinājis savu ceļu būves uzņēmumu. M.Šlēziņš atzīst, ka uzņēmējdarbības pirmsākumi neesot bijuši viegli, nācies pārliecināt cilvēkus par savām zināšanām. Viņš apciemojis vairākas pašvaldības un centies noslēgt sadarbības līgumus. Plāns bijis veiksmīgs un sadarbība noslēgta! Turklāt biznesā klājies ļoti labi, uzņēmējdarbības sākumā paņemtais kredīts atmaksāts dažu mēnešu laikā. Dzīve situsi augstu vilni! Bijis patīkami ieiet veikalā un saprast, ka spēj nopirkt to, ko vēlies, nevis to, kas sanāk.
Bet tad, ne saukts, ne aicināts sācies „Krīzes laiks”, kad uzņēmējdarbība cietusi sakāvi, tāpēc noslēgto līgumu skaits sarucis. „Krīzes laiks” bijis smags, jo izdevumi nav mazinājušies. Vīrietis piedzīvojis laiku, kad ticis atslēgts telefona pieslēgums, nācies atdot arī citus īpašumus bankai.


Negaidīti piezvanījis klasesbiedrs Kaspars Zlidnis un aicinājis pievienoties draugu pulkam, kuri nodarbojas ar vingrošanu. No sākuma domājis, ka tas nav nopietni, ka jātrenējas ārpus telpām. Pirmajā treniņā sapratis, ka fiziskā sagatavotība nav tāda, kā agrāk. Tāpēc sācis apmeklēt treniņus biežāk, līdz treniņi kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Kopā ar treniņu biedriem uzfilmējuši īsu video, par to kā notiek treniņi. Un video ievietojuši sociālajā tīklā, kur vienas dienas laikā skatītāju skaits sasniedzis 40 000 cilvēku. Cilvēki sāka interesēties par treniņiem, izteica pozitīvus komentārus un tā sāka attīstīties Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrības pirmsākumi.
Māris Šlēziņš novērojis, ka katram cilvēkam, kurš atnāk uz biedrību, ir savi iemesli, motivācija, kāpēc viņš to vēlas darīt. Piemēram, vēlme izkļūt no negatīvas vides vai vēlme būt tēvam-paraugam saviem bērniem.
Biedrību stiprinājusi apziņa, ka iegūts sabiedrības atbalsts LNT šovā „Latvijas zelta talanti” 2010. gadā. Pie sasniegtā neapstāsies, plāni ir lieli, daži no tiem ir sasniegti. Uzņēmīgais viesis ir piemērs tam, ka enerģiska darbošanās un laba komanda spēj paveikt neticamo. Par komandas spēku liecina fakts, ka 2011. gadā tika nodibināta Pasaules ielu vingrošanas federācija. Sadarbība nodibināta arī ar ielu sporta un kultūras kustību „Getto Games”, organizējot Vislatvijas spēka dienu.
M.Šlēziņam raksturīgas lielas darba spējas, tādēļ cilvēki pamana un novērtē ieguldījumu sabiedrības labā. 2011. gadā Māris ieguva Eiropas Savienības labas gribas vēstnieka balvu. Ir izveidota sadarbība ar vingrotājiem un sadarbības partneriem Latvijā un ārpus Latvijas, organizējot Pasaules kausa posmus. Pateicoties sportam, ir iepazītas aptuveni 50 valstis un to kultūras.
2014. gadā pirmoreiz biedrība saņēma valsts atbalstu sociālajam projektam „Es zinu, tu to vari”, apvienojot jauniešus no dažādām sociālajām vidēm un aicinot pievērsties veselīgam un aktīvam dzīvesveidam, nevis atkarību izraisošām vielām.


Ar vienu rakstu ir par maz, lai izstāstītu visu, ko uzzinājām stundas laikā. Viens gan ir skaidrs! Līderis ir cilvēks, kurš apzinās savas un citu cilvēku vērtības. Mūsuprāt, Māris Šlēziņš ir līderis un ir cilvēks, kurš domā par Latvijas iedzīvotāju labklājību.
Mēs esam pārliecināti, ka izdosies viss iecerētais! Raksta noslēgumā vēlam, lai piepildās trīs nākotnes plāni – ielu vingrošanu iekļaut Olimpisko spēļu sastāvā, uzrakstīt grāmatu par ielu vingrošanu un kļūt par prezidentu!
Kā teica Māris Šlēziņš: „Ticiet sev, dariet to, kas jums sagādā prieku. Meklējiet un jūs atradīsiet”.

Sociālo zinātņu MK vadītāja 
Evija Jansone

16.3.15

Projektu diena





LEGO sacensības

Sestdien, 14. martā Rīgas Jauno tehniķu centrā notika LEGO sacensības Lego Robotikā un Lego konstruktoriem. Pasākumā piedalījās 20 Salaspils Lego pulciņa dalībnieki.
LEGO Robotikas sacensībās notika divās disciplinās LEGO Sumo un LEGO līnijsekotājs (divās vecuma grupās no 8 līdz 15 gadiem).
Sacensībās ar LEGO konstruktoriem darbi tika veidoti telpiski „Citplanietiešu pasaule” un plaknē „Pasaules rašanās” (divās vecuma grupās no 6 līdz 11 gadiem).
1.vietu LEGO konstruktoru konkursā savā vecuma grupā (9-11gadi) ieguva 5.b klases skolēni Toms Zvirgzdiņš un Dāvis Imants Ozoliņš, bet 2.vietu (6-8 gadu grupā) Petrovskis Emīls un Sperga Markuss. Ļoti labus darbus izveidoja topošie pirmklasnieki, kuri 6-8 gadu grupā, konkurējot ar skolniekiem, ieguva gan pirmo un trešo vietu, tie ir Ivo Kokins un Markuss Zemītis (1.vieta) un Arsēnijs Dončinko un Olafs Kalējs.
Robotikas grupas puišiem šoreiz sacensībās neveicās, bet iegūtā pieredze noderēs nākamajās sacensībās 20. martā Transporta un sakaru institūtā.
Lego pulciņa vadītāja
Ruta Ilgaža

10.3.15

Ja man būtu tālvadības gaisa kuģis...

Otrdien, 3.martā, lidostā “Rīga” tika atklāta bērnu un jauniešu zīmējumu izstāde “Ja man būtu tālvadības gaisa kuģis…”, kas tapusi Latvijas prezidentūras ES padomē rīkotās augsta līmeņa konferences “Aviācijas nākotnes perspektīvas” ietvaros.

Pasākums plkst.15:30 norisinājās atlidošanas zālē “E” un tajā piedalījās starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs, izstādes darbu autori un viņu skolotāji no Salaspils 1. vidusskolas vizuāli plastiskās mākslas pulciņa, Salaspils Mūzikas un mākslas skolas, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas, Ķekavas Mūzikas un mākslas skolas, Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas.

Pateicība par atsaucību un dalību tika izteikta šādiem mūsu skolas bērniem:
Emīlam Skujeniekam, 3.a klase
Sindijai Reinholdei, 4.a klase
Annijai Stepiņai, 4.a klase
Paulai Vasarietei, 4.a klase
Kristiānai Eglītei, 4.c klase
Viktorijai Dekterovai, 3.a klase
Ievai Gabrānei, 3.b klase
Sindijai Kārkliņai, 3.d klase
Ainai Zemzarei, 2.b klase
Sindijai Iliško, 2.b klase
Kristiānai Ozoliņai, 2.d klase
Juliānai Ļovkinai, 2.d klase

Šo bērnu zīmējumus var apkatīt lidostā gan digitāli, gan pie sienas atlidošanas zālē „E”. Izstāde tika atklāta ar sirsnīgām uzrunām un pateicību pasniegšanu. Pēc dalībnieku sumināšanas mūs gaidīja izstādes rīkotāju sarūpētais cienasts, bet vislielāko sajūsmu radīja ekskursija pa lidlauku. Lai tur nokļūtu, bija jāiziet cauri drošības kontrolei, kas bija gana nopietns piedzīvojums. Tad ar autobusu, kurš nogādā pasažierus uz lidmašīnu, mūs vadāja pa lidlauku, rādot lidmašīnas, jauno peronu, ko patreiz būvē, un lidmašīnu muzeja eksponātus līdz pat jaunajam ugunsdzēsējo depo. Bērniem ļoti patika ugunsdzēsēju mašīnu demonstrācija – tika imitēts trauksmes signāls, kad visas mašīnas izbrauc reizē, kā arī tika ļauts kāpelēt pašā jaunākajā mašīnā. Vēlāk ugunsdzēsēji ar šo jaunāko un jaudīgāko mašīnu demonstrēja ūdensstrūklu, ar kādu tiek nodzēsts ugunsgrēks. Dažiem drosmīgākajiem ugunsdzēsēji ļāva nošļūkt pa glābšanas stieni, protams, noķerot rokās. 

 







Gunta Lagzdiņa,
vizuāli plastiskās mākslas pulciņa skolotāja