Andris Lauciņš iesaistīja skolēnus un jautāja par viņu nākotnes plāniem un iecerēm. Lai mudinātu domāt plašāk, viņš uzsvēra, ka šobrīd vairs nevajag aprobežoties tikai ar Latviju un ar tuvākajām valstīm pieredzes gūšanai – visa pasaule ir mūsu mājas.
Afganistānā un Kenijā 43% iedzīvotāju ir vecumā līdz 14 gadiem. Kas notiktu, ja jums apkārt būtu tik daudz jauniešu un būtu ar viņiem visiem jākonkurē – šādi diskusijā skolēnus centās iesaistīt viesis. Viņa arguments: lai uzvarētu, vajag zināšanas, nevar uzvarēt tikai ar muskuļu spēku. Ir jāizvēlas viena lieta, kas tev padodas vislabāk, jāstrādā, lai par to tu zinātu vairāk nekā citi un varētu vairāk sasniegt.
Ir svarīgi izvirzīt mērķi – ir jāizvēlas mērķis un jau šobrīd jāmācās, lai zināšanas noderētu mērķa sasniegšanā. Jo agrāk mērķi izvēlēsies, jo lielāka iespēja, ka ātrāk tiksiet uz priekšu, iedrošināja Andris Lauciņš.
No skolēnu komentāriem:
Man viss patika! Bija interesanti klausīties. Es ieguvu šajā stundā pārliecību, ka nevajag padoties, bet cīnīties.
Apdomāšu savu nākotni.
Jātiecas pēc sava mērķa.
