“MAMMA – Mājās bija ļoti kluss. Vecāki klausījās pastiprināti Latvijas radio par jaunākajiem notikumiem saistībā ar barikādēm. Vecāki uztraucās par radiniekiem Rīgā – vai ar viņiem viss kārtībā? Nebija iespēju piezvanīt un noskaidrot, jo mobilo telefonu nebija un stacionārais telefons bieži nedarbojās. Vecmamma ļoti lūdz Dieviņu, lai nesāktos karš un viss beigtos mierīgi. Visi mājinieki bija ļoti klusi un bēdīgi…”
Tā mājas darbā raksta Evija no 5.c klases, uzzinājusi informāciju no saviem vecākiem. Šeit viss ir pateikts, kā tas toreiz bija. Arī es biju vēl bērns un manas atmiņas ir ļoti līdzīgas. Mājās kluss, televizorā un radio skan ziņas, vecāku sarunas par notikumiem Rīgā, uztraukums par radiniekiem, kuri devušies uz Rīgu… Runājot par Barikāžu laiku, klases stundā svarīgi likās pastāstīt savas bērnības atmiņas, lai skolēni saprot tieši tā laika sajūtas. Jo caur sajūtām mācāmies tādās vērtības kā līdzjūtību, iecietību un patriotismu.
- Kā cilvēki aizstāvēja Latviju Barikāžu laikā?
- Kas notika Rīgā 1991.gadā?
- Ko Tu atceries par Barikāžu laiku, mammu, tēti, omīt?
5.c klases audzinātāja Gunta Lagzdiņa
